Jump to content
KSO.lv Forums

Blogs

 

Feja dejo manā kompī

Sēdēju šodien pie kompja, klausījos mūziku, kad netīšām, lasot Fejas komentāru par anža motoroleri, kursors novietojās tādā pozīcijā, ka Fejas avatars sāka raustīties gandrīz skanošās mūzikas ritmā. Tas bija pietiekami roflīgi, lai es to nofilmētu un ieliktu savā blogā. <object width="425" height="344"><param name="movie" value="http://www.youtube.com/watch?v=7WAx5-8MRSc&hl=en"></param><param'>http://www.youtube.com/watch?v=7WAx5-8MRSc&hl=en"></param><param name="wmode" value="transparent"></param><embed src="http://www.youtube.com/watch?v=7WAx5-8MRSc&hl=en" type="application/x-shockwave-flash" wmode="transparent" width="425" height="344"></embed></object>

allworth

allworth

 

Precē mani!

Ak, mīla mūžīgā, bezgalīgā! Vakar (aizsāku rakstīt pirms mēneša) tiku pieredzējis gandrīz pirmās kāzas, tādēļ, esot uz svaigu emociju viļņa un ignorējot paģiru paciņu, nolēmu subjektīvi dokumentēt notikušo, jo to varu un man par to nekas nebūs. Ha! Kāzu rīts neuzsākās diezko lepni, jo iepriekšējais vakars tika aizvadīts negantu kačoku sabiedrībā, spēlējot pokera spēli un malkojot augstvērtīgo, ar īpašu garšas buķeti apveltīto brendiju "Bonaparte". Kā pienācās pēc šādiem vakariem, rīta agrumā izskatījos pēc sabraukta jenota, arī attiecīgi jutos un odu, bet steidzos šķīstīt savas miesas veldzējošā dušiņā, un iznākot no tās, atkal jutu Lāčplēša cienīgu spēku virmojam manās milzīgajās rokās. Ietērpos aizpagājušā gadsimta uzvalkā, jo cita man tajā brīdī nebija, sastapu pārējos samocītos cīņu biedrus, iepirkām visdaiļākos no daiļākajiem ziediem, un, neforšas alkohola dvingas pavadīti, devāmies ceļā. Gredzenu mīšana un jāvārdu teikšana notika nelielā, bet mājīgā (cik nu baznīcas vispār var būt mājīgas) dievnamā netālu no Jelgavas. Ieradāmies norādītajā vietā, un līdzko kāpām ārā no Draivo (vārds mainīts) 2009. gada 6 litru 7.BMW, kas pildīts ar naudu un slampām, mums pēkšņi uzklupa negants alko-pūķis. Tas acumirklī nāsīs ievilka dibenbiedru jau tā nožēlojamos alus krājumus, un tikpat negaidīti cik parādījies tas, nikni šņākdams, nozuda tuvējā meža galotnēs. Neskatoties uz pārdzīvoto, turpinājām ceļu uz eleganto baznīciņu un atbilstoši tradīcijām, būdami līgavas viesi, viedi ieņēmām vietas telpas kreisajā pusē, jo esam taču ārkārtīgi gudri jaunēkļi .. mums pateica priekšā. Pēc pāris jēliem jociņiem (oficiālā laika mērvienība baznīcās), redzēju tuvojamies kāzu galvenos dalībniekus un jutu, kā sejā nekontrolēti iezogas viszilākais satraukuma smaids manā arsenālā. Jaunais pāris, manāmi samulsis, bet smaidīgs un sārtumu vaigos, veica nelielu sprintu līdz altārim un ieņēma savas vietas. Ceremonija tika ieturēta katoliciskā garā, un, kā varat nojaust, krēsli sajūsmā netika lauzti un balto klavieru piediršana arī tika atlikta uz nenoteiktu laiku. To vadīja mācītājs, kurš, spriežot pēc viltīgā smīna un asistējošā baznīcēna gaitas, varētu kalpot par biktstēva-pedofila etalonu mācību grāmatām. Līdzās izvilkumiem no Bībeles, daiļpilnu frāžu savārstījumiem un melodiskai vaidēšanai, viņš iepina arī nedaudz no intriģējošās vēstures - uzzinājām, ka baznīca, kurā atrodamies, būvēta no ozolkoka baļķiem un stalti slejas iepretim debesu jumim jau trejus gadsimteņus. Šāda informācija nenoliedzami aizrāva uz punduriem paredzētajiem soliem sēdošo publiku, un man, kā patiesam katolim, lika dziļāk ieslīgt domās par to, cik ļoti vēlos iecirst zobus sulīgā arbūzā . Beidzoties formālajai daļai, tika aizsākta daudz jestrāku izdarību kārta, kurā neiedziļināšos - ālēšanās uz tiltiem, dragreiss, čukstēšana zivtiņām "ausīs", dažādu minoritāšu medību safari (pēc izvēles), upju piegānīšana un galu galā - speķaraušu stūķēšana rīklē, kas man, jāteic, sagādāja īpašu baudījumu. Nolēmām izbrīvēt sev pāris stundas nelielai atpūtai pirms īstajām svinībām, jo iepriekšējais vakars, uzmācīga miega formā, sāka par sevi atgādināt, tāpēc devāmies uz netālu esošo Draivo pili. Šo laiku veltīju spēku uzkrāšanai dīvānā, savukārt biedri to pavadīja daudz produktīvāk ? dzīvojās ?draugos? (Statistika ? Vēstules ? Sākums ? Draugi ? Galerijas ? Sākums ? Dr. Draugi ? Sākums ?Dr. Draugi - *meitene, ka slepenībā dziļi iekritusi vīra milzīgajā sirsniņā* - Sākums ? Galerijas ? Sākums ? Sākums... ). Tizleņi. Uzkrājuši spēkus, bruņojušies ar lieliskām dāvanām un vēl lieliskāku garastāvokli, no jauna pievienojāmies kāziniekiem netālajā kodējmiestā. Ierodoties svinību norises vietā, pamanīju bagātīgi klāto galdu un izklaidējošo personālu, ekipētu ar akustisko ģitāru un latviešu nacionālo instrumentu ? sintezatoru. Spriežot pēc mundruma, muzikanti pēdējās 3 nedēļas pavadīja vizinoties karuselī, dzerot spirtu un ostot līmi.. un pirms nākšanas uz kāzām vēl noskrēja maratonu ? tīri sportam. Jāatzīst te nu biju smagi kļūdījies ? muzikanti cauru nakti vīlēja visu latvju estrādi, un no rīta pirmie bija augšā, lai ar dubultu sparu no jauna izpildītu visiem zināmās mūžam zaļās ziņģes. Pēc pirmajiem tostiem un apsveikuma vārdiem sākās ?ieturēšanās?, jeb kā man to patiktos saukt - rīšana un žūpošana. Malkojot pirmos dzērienus, iepazināmies ārkārtīgi krāšņām meitām, kuru klātbūtnē nejutos veiklāk par zeķubikses piekakājušu otrklasnieku, kas neskatoties uz nejauko smārdu un neglītā pleķa "dislokācijas vietu", pārējiem ietiepīgi stāsta, ka iekritis dubļu peļķē. Sviedrainā svētlaimē, kā pēc saules glāstiem izbadējies sniegpulkstenītis maigā pavasara rītā, gozējos šo daiļavu spozmē.. vai tās tomēr bija paģiras? Laikam vēl jāpiestrādā pie daiļrunības. Pastumjot malā vieglo sajūsmu un ņemot vērā iepriekšējo iepazīšanās mēģinājumu rezultātus , nolēmu nekādā veidā netuvoties šīm apburošajām nimfām, tādā veidā šķietami saglabājot pēdējās pašapziņas paliekas. Jā, ir grūti būt ņuņņam. Šņuk, šņuk! Dzīres pilnu krūti gāja pa gaisu ? cilvēki metās sadančos un baisās rotaļās; tostu un dzeramo kārtas, trulas sarunas un viss pārējais. Vēlētos atkal izcelt augstāk pieminēto pūķi, kas pasākuma norises gaitā, gandrīz katru potenciāli asaraino sentimenta mirkli bezceremoniāli sajāja ar "trāpīgām" piebildēm vai komentāriem. Šķiet, tas nemaz nebija tik peļami.. paldies viņam par to. Tuvojoties pusnakts galvenajam notikumam ? mičošanai (laikam), tika atklāts, ka vedējtēvs, kurš spriežot pēc auguma, sestdienās piešancē par karogmastu, ir vienkārši pazudis. Iespējams tur, augšā ir izjūtams hronisks skābekļa trūkums, vai puiša galvu pilda skaidas, bet viņam tiešām bija licies, ka aiztīšanās prom no kāzām, kur pats ir vedējtēvs, būtu pasakaini lielisks gājiens. Apsveicu! ? Jūs esat ieguvis godpilno titulu ?stulbenis!?! Nesiet to pasaulē augsti paceltu galvu! Te nu talkā nāca vīrs no mūsu iekšējā loka, kura vārdu veikli nomaskēšu par Ārtiņš ? viņš uzņēmās vedējtēva lomu, un visa vakara gaitā, cik nu tas bija nepieciešams, godpilni pildīja tā pienākumus. Re, kādam jābūt īstam vīrietim ? cak, cak! ? lēmums ? darbība! Pats mičošanas process darīja man kaunu un biju izteikti jautrā prātā, tāpēc tam pārslīdēšu pāri, vien pieminot, ka man ļoti patika dejas daļa, kurā bija jāpaceļ rokas un jāapgriežas ap savu asi ? tas tiešām bija super! Burziņš turpinājās, un pēc dažām stundām noguruma piekauts, kā viens no pirmajiem, devos gulēt. Pēc divu stundu miega pamodos no tā, ka blakus gultā kāds melodiski.. eem.. nevarēja īsti sagremot apēsto. Pavēru acis, lai novērtētu situācijas lieliskumu, un ? ak, jā! ? aina, kas vērtējama uz 9 ? - malacis bija apstrādājis daļu gultas un gandrīz visu spilvenu, atstājot vien vietu auss uzstutēšanai uz tā. Skaisti! Otru reizi modos no aktīvāku darbību skaņām ? mans rīta varonis bija izdomājis pamest notikuma vietu, atstājot šā nenoliedzami vienreizējā darba autoru anonīmu. Žēl, patiesi žēl! Cēliens numur trīs izrādījās pēdējais ? istabā ieradās negulējis Nānis (īstais vārds) ar kaut kur nozagtu ģitāru un nezūdošu svētku dzirksti sirdī, un, neskatoties uz liekajiem protestiem, lepni atskaņoja savu repertuāru un klātesošajām dāmām vaļsirdīgi pastāstīja kas un kā. Savācāmies, atvadījāmies no jaunā pāra un dažādu apstākļu spiesti, devāmies mājup. Viss. Beigas. Neskatoties uz pāris sarakstītajām riebēklībām, pasākums bija pozitīvu emociju pārpilns, un tā gaišais tēls mūžīgi mājos manā sirdī. Protams, prieks par jauno pāri un novēlu visu to lab... Man apnika. Sanāca tik garš un aiz matiem pievilkts, ka no visas sirds cienu katru, kurš šo izlasīja līdz galam. Par ko ir Prāta Vētras dziesma ?Viņa dzīvo zemāk??
 

Latgales savešana kārtībā

Ko jūs sadarījāt pēdējās dienās? Ļaujiet minēt - zadrotojāt pie kompja kādu nebūt spēli... bet es, nācijas glābējs, demogrāfijas dinamīts, ļaužu apvienotājs, lauku atbalsta dienests, savedu kārtībā vienu daļu Latgales, sākot ar mežmalas grāvja izpļaušanu un beidzot ar "rabarberu" iznīdēšanu. Biju pelnījis trīslitreni ar rūgūšpienu, ko otrās darba dienas laikā arī notiesāju! Ļaušu maniem darbiem runāt skaļāk par vārdiem - video studijā! Skarbais darba process, kura laikā es, nobruņojies ar laukiem atbilstošu tērpu (lai nelektu vietējiem acīs) un ekipēts līdz zobiem, nīdēju ārā lauku sērgu - suņburkšķ-un-latvāņveidīgas lapas. <object width="425" height="344"><param name="movie" value="http://www.youtube.com/watch?v=8JFB5_LLlEw&hl=en"></param><embed'>http://www.youtube.com/watch?v=8JFB5_LLlEw&hl=en"></param><embed src="http://www.youtube.com/watch?v=8JFB5_LLlEw&hl=en" type="application/x-shockwave-flash" width="425" height="344"></embed></object> Saldie darba augļi - nopļauta pļava un izzāģēti koki, kā arī lielais KOKS, kas man vienkārši bija jāparāda. <object width="425" height="344"><param name="movie" value="http://www.youtube.com/watch?v=x1Y9rsi0Bwk&hl=en"></param><embed'>http://www.youtube.com/watch?v=x1Y9rsi0Bwk&hl=en"></param><embed src="http://www.youtube.com/watch?v=x1Y9rsi0Bwk&hl=en" type="application/x-shockwave-flash" width="425" height="344"></embed></object> P.S. otrajā video dzirdamais teksts ir klaja manis apmelošana, jo kā jau tas visiem ir ļoti labi zināms un dokumentēts pirmajā video, pļavu nopļāvu es. ES!!!

allworth

allworth

 

Ņam-ņam!

Ir lietas, kas kaitina. Lietas, par kurām it kā īsti nav iemesla būt aizkaitinātām, bet tomēr tās sāpīgi zāģē. Man viena no šādām mantām, kas prātā liek pāršķirstīt visniknākos varmācīgas izrēķināšanās veidus, ir citu personu skanīga pārtikas uzņemšana. Sakarā ar to, ka regulāri atrodos sabiedriskajā transportā, nolādēti bieži nākas sastapt šādus pataloģiskus šmakstinātājus, jo cilvēki, kas vizinās tramvajos un trolejbusos ir pārāk aizņemti vadot ietekmīgas korporācijas, lai varētu izbrīvēt pusstundu normālai paēšanai. Kādu laiciņu atpakaļ šķita, ka esmu sasniedzis audiorīšanas riebuma virsotni, kad tramvajā aiz muguras sēdēja pensionārs bez redeles, kas ar vaļēju muti nesteidzīgā manierē žļembāja divus(!) banānus, bet, diemžēl, biju kļūdījies - vakar ārkārtīgi sāpīgā veidā atklāju absolūto čempionu šajā disciplīnā. Bija pienākusi ceturtdiena, un, kā jau katru nedēļu, šajā dienā no lielās Sasmakas devos uz čigānmiestu. Tā kā brauciens ilgst ~ 1,5h biju nolēmis šo laiku pavadīt guļot uzkrāt spēkus, kas bija nepieciešami blenšanai tālrādī un peles spaidīšanai. Savu moderno audioierīci ar austiņām iedalīju biedram, jo viņš bija izmisīgi noilgojies pēc patiesi lieliskas mūzikas. Tā arī bija mana liktenīgā kļūda. Brīdī, kad aizvēru acis no aizmugurējā sēdekļa atskanēja aktīva plastmasas iepakojuma čaukstināšana. Saprasdams, ka tā ir čipsu paka, nojautu, ka notiks kas nelāgs. Līdz ar iepakojuma atvēršānu, autobusa telpu piepildīja sīva siera-sūdu smaka, kas blakussēdošajai dāmai lika panikā ar galvu izdauzīt stilku un mesties ārā pa logu. Taukaino ripuļu īpašnieks lēni, bet pārliecinoši izvēlējās pirmo gabalu, no kura bija nolēmis izsūkt visu čipsa smeķi ar ?mķa ?mķa? skaņām. Kad stereorīma bija pieradis pie garšas, sākās īstā ēšana. Čipsi, haotiskas rakāšanās pavadībā, tika ņemti pa 2-3 reizē un grausti ar atņirgtiem zobiem, lai to drumstalas noklātu visu 2m rādiusā un procesam varētu izsekot visi klātesošie. Gremošana notika periodiski virinot muti ar ?mua-mua? kustībām, izmantojot aktīvu mēles līdzdalību; tas notika tik izteiksmīgi, ka prātā uzbūrās ainas ar to čipsu-siekalu masu, kas tiek žļangāta pret mutes augšpusi. Fantastika! Katra otro rīšanu pavadīja īpatnēja stenēšana vai spēcīga deguna izelpa, un dažreiz ēdājs nu ļoti pacentās - rijot izdvesa šo skaņu kombo. Prātoju, cik reizes, izmantojot abas rokas, paspētu iesist tam mērglim, pirms viņš paspētu noreaģēt, ja tajā brīdī viņa roka atrastos nākošās čipsu porcijas meklējumos. Izdomāju, ka 3 noteikti. Finālā censonis, ar mēles palīdzību, skanīgi tīrīja zobu starpas. Man patika. Šādas orālās simfonijas ielenkts, pavadīju pusi brauciena, un visu šo laiku plati smaidīju, uzjautrinoties par to, cik mazas lietas spēj mani nosvest līdz vēlmei kādam ielaust seju. Šī stāsta morāle ? nekad nevienam nedod savu ārkārtīgi foršo portatīvo mūzikas atskaņotāju.
 

Lentu varā (Pārt tū)

... Mājupceļā devos pūcīgā noskaņojumā ? uzrēju sunim un iespēru kaķim. Divreiz. Iegādājos gāzētu urīnu un aizvilkos līdz datoram, kuram joprojām nebija interneta, jo esmu jobans lunis (a tā vispār drīkst rakstīt?). Apstākļu spiests, nolēmu vērties kaimiņu sazagtajos videomateriālos - atradu Takeshi Kitano režisēto ?Dolls?. Uz šķūnīša bija rakstīts, ka filma esot laba, un onkuļa vārds atsauca atmiņā draisko TV šovu, tāpēc tai veltīju neizmērojami dārgas divas savas dzīves stundas, kuras es varēju pavadīt blenžot griestos un domājot par to, ka beidzot vajadzētu saņemties un sākt mācīties. Lūk, kādas vērtības upurēju uz dailes meklējumu altāra! Filma rit lēnā tempā un notikumi attēloti diezgan vienkārši, dažviet pat naivi; tā ir pilna ar dziļdomīgiem simboliem un zemtekstiem (vismaz man tā šķita), tajā ir gan vizuālais, gan dvēs'les skaistums un pēc tās noskatīšanās paliek ilgstoša ?filmas atmosfēras sajūta?, ko kinoveikumos vērtēju visaugstāk.., bet, neskatoties uz tās izraisīto pārdomu jūru, neko citu, kā truli izķidāt ekranizētos bēdustāstus nevēlos. Laikam esmu nelietis. Filmas bizē sapītas 3 pirmsmiega pasakas: 1) Kāds puisis ?ieprecoties naudā? uzzina, ka viņa iepriekšējā sirdsdāma, bēdu pārņemta, gardu muti notiesājusi tablešu čupiņu, kas viņu padarījusi par apātisku dārzeni ar dīvainu sarkanās krāsas fetišu, tāpēc čalis upurē visas laicīgās vērtības un (fiziski) sašņorēts ar minēto meiteni dodas nebeidzamā gājienā pa pasauli, atceroties viņu pagātnes gaitas. Beigās viņi mirst. Žēl.. nav, jo mirst glīti. 2) No nezināmas slimības mirstošs, cienījama vecuma jakudzas boss kļūst meitenīgi sentimentāls un atceras jaunības solījumu atgriezties pie savas mīļotās, kas ar ziloņa pacietību vairākas desmitgades, katru svētdienu uzcītīgi uz soliņa parkā, gaida viņa atgriešanos. Onka atrod kontaktu ar savu seno mīlu, bet prieki pārāk neieilgst? dodoties prom no tikšanās viņu nošauj konkurējošas jakudzas bojbenda pārstāvis. Žēl.. nav, jo viņam tāpat drīz bija jāmirst un viņš visticamāk bija vecs perduns, kas lika citiem būt bēdīgiem. 3) Šis ir mans favorīts. Stāsts par kādu pašaizliedzīgu popdziedātājas fanu, kas visu savu (ne)dzīvi pakārtojis jūsmošanai par daiļo mākslinieci. Dziedātāja iekļūst autoavārijā, kurā zaudē aci un nu ir neglītākā par siltu šņabi, tāpēc kategoriski atsakās tikties ar saviem faniem. Tad nu aizrautīgais pielūdzējs pieņem vienīgo loģisko lēmumu ? ar papīra nazi sev izbaksta acis (kurš gan no mums tā nedarītu, piemēram, Žorža dēļ?). Viņa delikātais plāns izdodas ? māksliniece piekrīt ar viņu tikties, un viņi pavada neaizmirstamus, acu vērtus kopības mirkļus platonisku dialogu formā. Arī šī varoņa laime nav ilgstoša ? viņu nošauj skaudīgs fans, kurš gan nevarēja saņemties sev izbakstīt ačteles ar, teiksim, ierūsējušām naglām, toties uz šaušanu aklajiem mugurā gan ir dikti nasks. Šī stāsta morāle ? neesi neglīts un stulbs. Filmā ir izlaistas visas action ainas ? tiek parādīts jau ne pārāk dzīvais varonis, vai ar dažādiem paņēmieniem skatītājam tiek likts noprast notikušais, ļaujot visas sulīgās detaļas skatītāju fantāzijas lidojuma aizgādībā. Piemēram, šādi iedomājos dziedātājas (vārdu neatceros, tāpēc sauksim viņu par Tamagoči) autoavāriju: Mašīnas priekšējos sēdekļos sēž šoferis un mākslinieces menedžere ? sieviete ap 50, aizmugurējo sēdekli ieņēmusi pati daiļava. Šoferis brauc cienījamā ātrumā un aizrautīgi rakājas degunā, meklējot to īpašo detaļu, kas viņa veidotajam puņķu bumbulim ļautu iegūt perfektas formas. Kad mašīnas vadītājam tas beidzot izdodas, viņš ar bērnišķīgu prieku pagriežas, lai atrādītu savu veikumu Tamagoči, kas tajā brīdi ir aizņemta kasot dibenu un atraugājoties. Pārsteiguma ietekmē viņš zaudē kontroli pār automobīli, un tas ar varenu blīkšķi ietriecas strāvas sadales skapī. Tamagoči uzsāk elegantu lidojumu uz braucamrīka vadības paneļa pusi, kurā, kā jau visās normālās automašīnās, atrodas iesprausta pārtikas dakšiņa ar uz āru vērstiem iesmiem. Nelaimīgā kārtā, dziedātāja ar savu krāsoto bieti slaidi taranē dakšu, un viņas kreisā acs ar skanīgu paukšķi beidz savu eksistenci uz iepriekš minētā galda piederuma (jā, neviens to neapēd). Dziedātājas menedžere ar pieri atsitas pret bardačoku un viņas acis izlec no galvas, paliekot neglīti karājoties. Cienījamā dāma apjūk, jo nav zaudējusi acu gaismu, bet attēls, kas veidojas galvā atgādina viņas baisos bērnības piedzīvojumus ar karuseli un vemjošo puišeli, tāpēc, panikas pārņemta, viņa ieļeko mežā. Pēc tam viņu vairs nekad neviens neredz. Klīst baumas, ka gliemeži pieņēmuši viņu savā aizgādībā, kur menedžere socializējusies un veiksmīgi pilda skrodera pienākumus. Šoferis vienīgais ir piesprādzējies, tāpēc viņš neskarts izkāpj no mašīnas, lai paceltu zaļo mākslas darbiņu, kas avārijā bija izvēlies pa logu, bet ? ak, vai! ? viņš uzkāpj uz atkailināta elektrības vada un caur viņu sāk plūst 10A strāva(Ampērs, zābak! Ko tev skolā māca?), kas, diemžēl nav pietiekami, lai viņu momentāni nogālētu, bet gana daudz, lai laupītu viņam spēju valdīt pār savu ķermeni. Strāvas ietekmē auto vadītājs uzsāk nebeidzamu krapjveida danci. No miskastēm un stūriem izlien japāņu fejas (mani Japānas analogi) un, izmantojot situāciju, atveido šofera deju un ar viņu fotografējas, bet neglābj ? no malas izskatās pārāk sasodīti smieklīgi, lai iejauktos procesā. Vēlāk, kad smerdeļi atgriezušies pudeļu maiņas biznesā, notikuma vietā ierodas ātrās palīdzības ekipāža, un šoferītis, sajūtot cerības smārdu, izspiež smaidu, bet, diemžēl, viņa smadzenes nespēj izturēt ilgstošo strāvas iedarbību un izsprāgst pa ausīm nahuj ārā. Tā gan, jā! Ar viņa acīm nekas nenoteik. Filma ir ļoti atmosfēriska, bet pārāk specifiska, lai iepatiktos ierindas urbānajam mērkaķim ar uzstīvēti stilīgu/piemērotu attieksmi, iepotētiem viedokļiem un dežurējošo smieklu paketi (jā, es, bļa), tapēc skatāma saldsērīgā vientulībā svētdienas vakarā - draugu kompānijā filma tiktu izslēgta pēc 10 minūtēm vai neganti izrēkta. Šai filmai dodu mizotu burkānu un kaltētu rukša seju - ir OK, bet nekas pārāk spēcīgs. Pa ceļam noskatījos divas must see filmas - "Everything is Illuminated" un "Oldboy". Ļoti gribētos izcelt otro manis minēto filmu - sajūsmā izmetu krēslu pa logu. JIesaku!
 

Lentu varā (Pārt van)

Pavasara sesija vairs nav aiz kalniem, bet vecie nesmukumi, kā pie papēža pielipis tualetes papīrs, smirdīgi velkas līdzi. Lai labotu skābo situāciju, pēdējās nedēļas ar zaldāta purnu pavadu sūri mācoties (HA!), savukārt brīvos brīžus pavadu ļaujoties mākslas filmu dāvātajai dailei. Tā nu svētdienas vakarā, sevis pavadībā, nolēmu doties uz feināko kīn?teijāteri sētā ? uz Forum Cinemas un mesties kinokritiķu izslavētās filmas ?Otrā elpa? apskāvienos, kas pēc Normunda vārdiem, paņemot ar fantastisko atmosfēru, smalki ieturēto film noir stilu un "jūtu ķīmiju" starp Moniku Beluči un.. kaut kādu veci, kas nevienu neinteresē. Iegādājos biļeti par Ls4.15, kas šķita padārgi par izklaidi, ko mājās varētu gūt bez maksas, bet šādi finansiālie upuri manī tikai stiprināja pārliecību par šī mākslas darba lieliskumu. Uz biļetes bija norādīta 14. auditorija, tāpēc priecīgs dancāju tās virzienā. Zāle atradās tieši blakus sieviešu atejai - tas bija likteņa mājiens, ko par nelaimi sev, izlikos neredzam. Pilnībā noskaņots filigrāniem film noir atmosfēras glāstiem un franču šarmam, ieņēmu savu vietu zālē un nepacietībā ņurcīju biļeti. Pēc pāris kaitinoši tizlu reklāmu kārtām sākās ilgi gaidītais šedevrs. Tā vīlies vēl nebiju. Solītās smalkās atmosfēras vietā saņēmu ?brieža nevarīga nogalināšana ar plastmasas lāpstu? gaisotni, kas pēc pirmās stundas no auditorijas izraidīja pusi skatītāju. Vienīgi brīdī, kad monouzacainais Albāns (Kas tas vispār par vārdu?) kā dresēts ērglis apstājās blakus raudošajam Monikas Beluči tēlam, bija jūtama gaidītās atmosfēras viegla atblāzma. VISS! Atlikušais ir tikai sasvīduši centieni panākt vēlamo vidi; un to visu caurvij tas tizlais franču filmu jēlums - tāds kā Jamakasi, Vasabi, Asteriks?os un pārējos atkritumos. Bļa! Sižets izzīsts no peņ.. pirksta, savukārt galvenā varoņa vieplis nekādā veidā nejaudā pārliecināt par rūdītā bandīta tēla patiesumu - šim vīram drīzāk piestāvētu attēlot pensionēta kretīna mūžīgo cīņu ar zobu protēžu izraisīto siekalošanos ..un, ja kāds tiešām spēj noticēt galveno varoņu ?jūtu ķīmijai?, tad silti ieteiktu beigt brokastīs dzert benzīnu un pārstāt izklaides nolūkos triekt galvu pret cietiem priekšmetiem. No piecām zvaigznēm šai filmai dodu vidējo pirkstu un godam nopelnīto vietu plauktiņā ?Mēsli?. Nekad vairs to sliekas atraugu neskatīšos un neiesaku to darīt nevienam citam. Sūda kritiķi! Normund un Dita, jūs man esat parādā Ls4.15. Parāds nav brālis, dirsas! Un man pie kājas kurš maksās Ls2.08, un kurš Ls2.07 ? jums tiek dota nedēļa pirms mani draugi Vasīlijs un Vitālijs jūs tuvāk iepazīstinās mietu Gunāru un kasteti Antuaneti. Uzmanību, vamācī.. aaaj, par vēlu. Mājupceļā devos pūcīgā noskaņojumā ? uzrēju sunim un iespēru kaķim. Divreiz. Iegādājos gāzētu urīnu un aizvilkos līdz datoram, kuram joprojām nebija interneta, jo esmu jobans lunis (a tā vispār drīkst rakstīt?). Apstākļu spiests, nolēmu vērties kaimiņu sazagtajos videomateriālos... Sanāca nu dīīīkti garš, tāpēc - cak! - sadalīju daļās!
 

Sajūga kaušana iekš Elejas

Atceļā no leišiem šorīt ar ali iegriezāmies kādā Elejas nomaļā placītī, kur paarām laukumu. Uzfilmēts diemžēl tika pēdējais, neizdevušākais grieziens, kur izdomāju iemest otrajā, lai vairāk izslīpētos, bet manam padilušajam sajūgam tas nevisai patika, kā rezultātā tas nokūpēja un nosmirdēja. <object width="425" height="350"> <param name="movie" value=" http://www.youtube.com/watch?v=uwXgp57Ult8">'>http://www.youtube.com/watch?v=uwXgp57Ult8"> </param> <embed src="http://www.youtube.com/watch?v=uwXgp57Ult8" type="application/x-shockwave-flash" width="425" height="350"> </embed> </object>

allworth

allworth

 

Stiprs kā lācis, bļaha!

No sajūsmas trīc rokas un šaudās skatiens. Pa muti lec ārā sirds. Zinu, ka daudziem pēc nākošā teikuma skaudībā savilksies tūplis un sejā iemānīsies "Fuj-bļa-sūds" grimase, kā arī to, ka daži no jums pārtrauks būt mani virtuālie dibenbiedri, bet esmu samierinājies ar potenciālajām sekām, jo slēpt patiesu lieliskumu ir vēl negantāk kā slēpt TV pulti. Es protu pareizi salikt Rubika kubu. Jā, necilie kājslauķi, tieši tā kā izlasījāt. Šāds panākums pielīdzināms AIDS un vēža zāļu atklāšanai, patiesās dzīves jēgas izdomāšanai, vai Atlantīdas atrašanai. Nē, drīzāk visam kopā. Jums tiek dāvāta iespēja mani turpmāk uzrunāt "Ser", "Lord" vai "Jūsu gaišība" formā, ja vispār ļaušu kādam ar mani runāt, jūs kucēnu kakši. Jebkāda cita uzrunas forma tiks uztverta kā personīgs apvainojums, un vainīgajam tiks uzrīdīta mana personīgā pazemošanas vienība ar manu sirdsdraugu priekšgalā. Tā ka pieskatiet klabekļus! P.S. Šodienas turbokluči The Streets - The Hardest Way To Make An Easy Living, kā arī
 

Aiz neko darīt uzblogošu

Hmm, vai vajag konkrētu tēmu par ko rakstīt bloga ierakstu? Domāju, ka nē. Gan jau, ka vajag, bet tā kā man šoreiz nav nekādas konkrētas tēmas par ko spriedelēt, tad man ir izdevīgi paust savu uzskatu, ka tēma nav vajadzīga. Tātad... Ā, raugi, atcerējos šī rīta atgadījumu ceļā uz darbu. <img src="http://forums.kso.lv/public/style_emoticons/<#EMO_DIR#>/biggrin.gif" style="vertical-align:middle" emoid="" border="0" alt="biggrin.gif" /> Tas bija smieklīgi, un es pat varētu uzzīmēt situāciju vizualizējošu shēmu. Eju uz Paintu, tūlīt visu sazīmēšu. Nu re, domāju, ka nebūs par ko rakstīt, bet atcerējos TĀDU notikumu. 1. No rīta braucu uz darbu pār Kalnciema tiltu Jūrmalas virzienā. Priekšā man brauca Golfiņš (apzīmēts ar X). 2. Braucot no tilta lejā, no labās puses pienāk ceļš un kreisajā pusē ir vieta, kur apgriezties. Bieži vien tiem, kas brauc no labās puses, jātiek kreisajā lai apgrieztos. Tā bija arī šoreiz + vēl tālāk labajā joslā norisinājās kaut kādi ceļa remontdarbi. Tad nu es palaidu vienu BMW (apzīmēts ar Y) starp sevi un Golfu, un kamēr šis skatījās otro joslu, lai tiktu pa kreisi, Golfs nobremzēja, jo priekšā bija ceļu remonts. Kā gadījās kā ne - Bembis ielika Golfam pakaļā. <img src="http://forums.kso.lv/style_emoticons/<#EMO_DIR#>/biggrin.gif" style="vertical-align:middle" emoid="" border="0" alt="biggrin.gif" /> Es viņus apbraucu un laimīgs devos tālāk uz darbu. <img src="http://forums.kso.lv/style_emoticons/<#EMO_DIR#>/happy.gif" style="vertical-align:middle" emoid="" border="0" alt="happy.gif" /> Bloga ieraksta beigas!

allworth

allworth

 

Welcome to Fairyland!

Visa progresīvā cilvēces daļa jau nedēļām ilgi dzīro par vēsturiska notikuma iestāšanos - es, labāk pazīstams kā Dievs, beidzot esmu ticis pie savas privātās telpas, kurā varu piekakāt stūri un nevienam tas netraucēs.. nu varbūt man pašam. Visu manu šķīsto dzīvi ir sanācis istabu dalīt ar vēl kādu - māsu, brāli, loģistikas entuziastu (nogādāt granti no čupiņas A uz čupiņu B ) Vitāliju, vai vienkārši istabas beidriem, bet nu šie laiki pieskaitāmi pagātnei, un nu jau gadrīz mēnesi, darba dienu vakarus pavadu lepnā vientulībā kāda Kr.Valdemāra ielas nama piektajā stāvā. Esmu neizsakāmi lepns par savu, jāatzīst, pagaidām neizteiksmīgo, dzīves stūri, tādēļ piedāvāju jums nelielu fototūri manā brīnumu pasaulē. Jāpiemin, ka sākotnēji bija plānots videoceļojums, bet sakarā ar manām paniskajām bailēm no videoaparatūras un problēmām ar videomateriālu izvietošanu internetā šī ideja tika atlikta. Tātad: Ieeja: kā redzat ļoti mākslinieciska - iešķība stendere, viegls aizvēsturiska skapja akcents, tizls, nelietojams durvju rokturis un - Voila! - ieeja sapņu zemē ir gatava! Durvis atrodas tieši pretī ieejai no kāpņu telpas un tās nav aizslēdzamas, tā ka, ja ierodas negants zaglis, vai bandīts - manas durvis vienmēr ir atvērtas jauniem piedzīvojumiem. Priekštelpa: nekā feina, tik vecs, netīrs spogulis no kura gadrīz dabūju sirdstrieku. Istabas kopskats: telpa pagaidām ieturēta nabadzības stilā, kas, manuprāt, ir baudāmāks par lielāko daļu Latvijas mājās sastopamo interjeru. Superīgais galds tiks mests pa logu. Grīdas krāsojums ir visaugstākās kvalitātes ar nanocaurulīšu turbopārklājumiem, tieši tapēc uz tās nevar atrasties bez čībām, citā gadījumā zeķes var droši izmest un draiski no pēdām kasīt krāsas putekļu kārtu. Līķauti, ko izmantoju par aizkariem padevušies diezgan neveiksmīgi - ne īsti var apskatīt daiļavu pretējos logos, ne īsti noslēpties, ja rodas vēlme kārtīgi pakasīt.. vēderu. Datorstūris(kreisajā pusē no kopskata):šis neglītais klucis komplektā ar datoru un visiem aksesuāriem nāca mantojumā no māsas. Pretīgs bez gala, bet dikti praktisks, ņemot vērā, ka tā ir gadrīz vienīgā mēbele istabā. Kompim nav interneta, bet tas tiks drīz labots. Priekšmeti apakšējā labajā stūrī nav netīrie trauki, bet gan apzināti novietoti postmoderni aksesuāri telpas kopīgās gaisotnes radīšanai. Galdu rotā manas nesenās dzimšanas dienas apsveikuma kartiņa un Donaldā Dakā iegūts "Tetris", kura spēlē jutos krutāks par mušu, līdz redzēju ŠO čali. Pincis nolādētais! Sapņu grāvējs! Garderobe: sastāv no zagta krēsla, somas, 2 uzkārtām cepurēm, diviem drāšu pakaramajiem un nelielas dāvanas, ko man sagādāja dzīvokļa biedrene. Visa siena ir klāta ar skrūvēm un naglām. Šķiet iekriekšējie iemītnieki visu iedzīvi turēja piekārtu pie sienas, bet paši karājās pie griestiem - kā vampīri. Divas varenākās skrūves ir tieši acu līmenī, un maigā reibumā, veļoties gultā, pastāv iespēja aizsvērties uz nepareizo pusi un pāršķelt bieti, vai izbakstīt acis, kas no malas dorši vien izskatītos vājprātīgi smieklīgi, bet trika veicējam tomēr nepatīkami, tapēc tās ir noposterētas ar īpašām aizargcepurēm. Karaliskā gulta: vieta, kur ērglim atpūsties pēc kārtējās izniekotās dienas. Pārtieku no augstākās raudzes vitaminizēta un mineralizēta ūdens - Akvapils! Jautājiet visās aptiekās un sadzīves preču veikalos! Skats pa logu ir elpu laupošs! Spēks un smeldze! Uz palodzes atrodas dažadas vērtslietas: gardas karameles, zagts krājamruksis (Čau, Jāni!), pizģītu žurnālu kaudze, sīknauda un īpaši vēlētos izcelt tomātu sulas paku. Tā tur atrodas jau no pirmās dienas kopš veicu ievākšanās aktu, un nu tā ir seksuāli piebriedusi, it kā gaidītu, lai kāds to atver. Liekas, tur veidojas jauna civilizācija - pa nakti dzirdu būvdarbu trokšņus un balsis no pakas puses. Tās atvēršanu esmu atlicis uz kādu īpašu brīdi.. Ar šo arī gribētu beigt brīnumtūri pa manu dzīvesvietu. Kā acīgākie būs pamanījuši - man nav neviena krēsla, tā ka, ja ir aizķēries kāds lietojas krēsls - ziņojiet! Droši nākat ciemos! Man vientuļi. P.S. Šodienas dziesma Junkie XL - (fuck) more. Kas tas par apzīmējumu "durvju rokturis"? Vajag kaut ko kompaktāku un skanīgāku.
 

Can't touch this!

Ko jūs teiktu, ja vienā jaukā dienā izdomātu sapāroties šie abi? & Manuprāt, nākamā paaudze izskatītos apmēram šādi: Un tētuks vecumdienās varētu priecīgs zvilnēt pludmalē... ...ar savu suni: Autora komentārs

allworth

allworth

 

zaļš žigulis

vakar, 2008. gada 9. februārī pieceļos kojās, acis līp ciet, elpa mazliet smird pēc urīna un mati uz galvas stāv tik pat stalti, kā bijušais Ļeņina piemineklis Latvijā. ieslēdzu portatīvo datoru, izdzeru C vitamīnu(šķīstošo) un pieeju pie spoguļa, mazliet paliek neomulīgi, pakasu olas un mazliet paraustu locekļa priekšādiņu. saģērbjos, skrienu uz 4 trolejbusu, lai varētu satikties ar mammu centrā, bija sarunāts 14:00, protams nokavēju 20 minūtes, mani salamā, gandrīz pārlika pār celi un nopēra. tā tā diena vilkās diezgan lēni, jo staigāju diezgan bezjēdzīgi pa ķīpsalas halli, kur bija sabraukuši kaut kādi mērgļi no visām pasaules malām un gribēja iesmērēt savus sūdainos ceļojuma piedāvājumus uz kuriem mamma uzķērās un klausījās, kā itālis mēģina pārspļaut pār lūpu pāris angļu valodas vārdus, nožēlojami. paēdu, iedzeru alu mammas klātbūtnē par ko man gandrīz norāva matekļaino galvu un satiku draugus no kuldīgas, kur viss sākās. pastaigājām pa veikaliem, paēdām mcdonalds ēdienu, kur negribu iedomāties kā gaļa taisīta, un kāds triperains pedofīls taisi visu to kopā. tad izdomājām aizbraukt uz kuldīgu, kur meitene protams uz visiem 100 mani atbalstīja, pienāca pulkstenis 23:30, zvans, saruna un nākamā bilde ir jau glāzīte rokās ar bonapardu un viens no sāna jau piedāvā ahūni kruto jameson kurš pa gabalu smako kā mans dibens, kad viņš ir iesvīdis lekciju laikā un rīvējās gar mazajām biksīšu vīlēm. viena glāze, divas, trīs un piemostos pie draudzenes mājās gultā 13:00 pa dienu, respektīvi šodien. pirkstu gali asiņaini, galva kā piedirsts spainis un sajūta tāda, ka tevi ir izmīlējušas divas 70 gadīgas vecmātes un pēc tam uzsēdies zilonis un totāli palaiž gāzes. tagad ir 22:10, nākamā diena, bet joprojām varu knapi pakustēties, rauj uz augšu un acis iet katra uz savu pusi. priekā

mAkjik

mAkjik

 

saziestas siekalas dibena priekšplānā

Nu ko, sākam sirds labā kambara kratīšanu šeit. Bezmiegs, dibena sēnīte un locekļa galviņas kņudēšana, tas viss dēļ kontrstraik un smirdīga bux.to naudas pelnīšanas mājaslapas. 3 dienās esmu nopelnījis 1$, kurus pat nezinu vai varu dabūt, vai neapčakarēs un kam tas vajadzīgs? Kāpēc es joprojām to daru? Nezinu, varbūt tas ir tik nenormāli aizraujoši, ielogoties un vērot cik mājaslapas esmu apmeklējis, kuras pat neesmu manuāli spiedis, bet kaut kāda sūda programma automātiski spaidā. Nepietiek ar to ka nauda gandrīz nenāk nemaz, bet turpinu piedirst forumus un draugiem.elvee ar saviem gudrajiem tekstiem cik tas ir izdevīgi bla bla bla........ kontrstraik? spēlēju 8 gadus, bet pēkšņi man ir uznākusi mūsu krustmāte pusmūža krīze kontras vidē, kur raustu mērķi kā mērglis un manu skatienu zibenīgums pārsniedz čaka norisa reakciju, bet kā kāds pretinieks parādās manā mikraskopiskajā monitorā, kurš ir savienots ar klaviatūru, tā lielais profesionālis un pieredzējušais PrOoUbErKillLEr sastingst vai arī nervozi šauj garām. kas notiek? dritvai koks, saņemamies. tēmējam mierīgi un tā akurāti. mēģinu, ir pretinieks, bet tēmekli velku līdz viņam kā 70 gadīga ome, kurai nav beigušās menstruācijas. konsole, q, tab, enter-labākā kombinācija konfigam ko zinu, momentāli redzi savu pārbāzto desktopu ar porno. ko lai saka, baudiet Maijas Tabakas zīmējumu -->untitled.bmp

mAkjik

mAkjik

 

Parastais prieciņš, jeb letatio vulgaris.

Šodien jūtos lieliski! Liekas, ka kalnus varētu gāzt.. nē, labāk - pašam prieks un dirsa smaida! Uz šī prieka viļņa esot, esmu nolēmis noraut noslēpumainības plīvuru uz visiem laikiem un atklāt savu mistērijā tīto patni. Tapēc, izmantojot maskulīnāko cilvēcei pazīstamo mobilo tālruni Nokia 6300 un tajā iebūvēto digitālo fotokameru, iemūžināju savu fizionomiju, lai jūs varētu mani kārtīgi apskatīt un mirt laimīgi. RE!! Tikai nevaru saprast šīs eiforijas iemeslu - vai tas bija kvalitatīvi pavadītais vakars draugu lokā, vai miera sajūta pēc daudz/maz nokārtotas sesijas.. katrā gadījumā jūtos feini. Priekā, dibeni! P.S. Šodienas dziesmas ir Yael Naim - New Soul un CSS - Lets Make Love and Listen to Death From Above. Steidz nu, mazais draudziņ, un nozodz šīs dziesmiņas arī sev!
 

īspasaka

Reiz pļavā dzīvoja mazs zilonītis. Tas bija visparastākais mazais zilonītis, kādu vien cilvēka prāts spēj iztēloties. Zilonītis visu dienu to vien darīja, kā kasīja savu snuķi pret vienīgo koku, kas auga pļavas vidū. Kas viņam cits atlika? Te, kādu dienu pļavā ieradās mednieki un zilonīti nošāva!

allworth

allworth

 

Pirmdiena.

Pamodos no rīta un sajutu stipras sāpes pierē. Izsecināju arī to, ka mācīšanās šodien nebūs, tāpēc sēžu te. Jau pa šīm stundām esmu sapratis, ka īstenībā esmu Harijs Poters. Ou, yēa, noskatījos arī visas 3 jaunās Jericho sērijas. Šķiet, ka NBC pietika ar 80 t riekstu. Pats arī esmu vainīgs, jo nosūtīju 2$ Gandrīz, viss sižets ir mainījies. Tēma vairāk iet uz politisko pusi, bet whateva, Jericho rules.

EternaL

EternaL

 

Pasaka

Reiz, senākos laikos par nepalaikiem, lielajā mežā dzīvoja sēne. Sēne bija maza, mīļa un nevienam netraucēja. Visi meža iemītnieki, garām ejot, to sveicināja un pienesa barību, jo sēnei pašai nebija kāju, lai pārvietotos barības meklējumos. Tā nu ritēja laimīgās sēnes dienas gadiem ilgi līdz vienā dienā mežā ieradās lācis, kas paplašināja savu teritoriju, ienākdams no kaimiņu meža. Viņš ieviesa savu kārtību un pārējiem meža iemītniekiem diktēja savus noteikumus. Noteikumi nebija no skarbākajiem - visiem tika pavēlēts sēnes vietā barot pašu lāci, kurš bija nolēmis turpmāko dzīvi pavadīt sēžot. Sēnei nobira asariņa, jo viņa saprata, ka lācis ir nolēmis viņu bada nāvei, bet pats lācis par to tikai gardi smējas, košļādams tikko atnestās avenes. Pienāca āpsis, paklanījās lāča priekšā, nolika sarūpētos cienastus un ar nolaistu skatienu atkāpās. Lācim tas varen labi patika un viņš, smiedams par āpša padevību, meta tam ar koku. Āpsis tika cauri ar viegliem ievainojumiem un sagrautu pašapziņu. Šajā brīdī āpsis nolēma, ka tā tas nevar turpināties. Viņš sasauca meža zvērus uz slepenu sapulci ar mērķi nogalināt lāci. Garas runas, idejas, un plāns bija gatavs. Nākamajā dienā zvēri, rokās sadevušies, nocirta raudošajai sēnei galvu, sacirta to gabalos, samaisīja ar krējumu un aiznesa lācim kā cienastu. Lācis sēni krējumā notiesāja ar gardu muti un bija uz vietas beigts. Sēne bija mušmire, ak tu mūžs...

allworth

allworth

 

Dzeltenie Ikarusi

Es te tā sēdot sāku štukot, kur palikuši visi dzeltenie Ikarusi. Uz ielām vairs nevienu neesmu redzējis jau labu laiciņu. Vai tiešām ozons ir pirmajā vietā, un tāpēc šie mobilie ozoncaurumu veidotāji būtu aizstāti ar glaunajiem plastmasas autobusiem? Hmm. Un pat ja tā, tad kur mūsu mīļie padomju laika vēstneši būtu aizgādāti? Varbūt pārdoti Mongolijai kā luksus klases daudzpasažieru transportlīdzekļi?! Varbūt sakapāti gabalos un pārstrādāti vai nolemti sarūsēšanai... visticamāk tie kādā pļavā vienkārši tiek mesti kaudzē. Jā, tas arī izskaidrotu tās mistiskās kaudžainās pļavas, par ko katru dienu stāsta ziņās. Ha! Vienmēr der padomāt notikumiem līdzi ķēdītē, un tādā veidā pats var nonākt pie secinājumiem. Beidzot viena problēma atrisināta un varu par to aizmirst. Jes.

allworth

allworth

 

Ceturtdiena

Pamodos ~00:20, visu nakti zadrotoju warcraft 3 TFT, aizgāju uz skolu, sēžu tagad jau 7. stundu. Diezgan sūdaina diena, ja ņem vērā, ka neesmu dabūjis nevienu atzīmi, bet varbūt arī labi, jo tas varētu būt 2.. Atrodos programmēšanas stundā, kā vienmēr īsti darīt nav ko, bišk jāpalauza galva pie tā paskāla, vienvārdsakot uzdošu jums uzdevumu. Dota programma (pareizāk gan, manis taisīta): program burti;
uses crt;
var t:text;
i,b:char;
sk:integer;
begin
clrscr;
writeln;
assign (t, 'H:\teksts.txt');
reset (t);
repeat
read (t,i);
write (i);
if i=' ' then sk:=sk+1;
until Eof(t);
writeln; writeln;
writeln ('Faila ir ' ,sk, ' vardi');
close (t);
readln;
end. Programma atver doto .txt failu un saskaita cik ir vārdu, bet šī programma strādā tikai, ja lietots viena atstarpe starp vārdiem. Tātad man vajag, lai tā strādātu arī kad lietotas vairākas. Mainīt var visu, ka tik strādātu, bet varu pačukstēt, ka jāpievieno un jāizmaina 1-2 rindiņas. Pašlaik es atbildi nezinu, ja uzzināšu, tad kautkad uzrakstīšu pareizo atbildi, ja tomēr neuzzināšu un kāds to izveidos pareizi, paldies

blind

blind

 

Šķēle, tev ir hana!

No visas sirds ir apnicis klausīties un lasīt par kapitālistu haizivīm, kas ar savām fantastiski naglajām un atjautīgajām idejām plosa mūsu proletāriešu maciņus, paši kļūdami tik bagāti, ka savam sunim lepni grūž naudu pakaļā, lai pacaniem no bratvas varētu palielīties, ka, redz, viņa suns ir vērtīgāks nekā izskatās. Cūkas.. Lai šiem rādītu kur vēži ziemo, šodien tapa biznesa plāns, kas ieliks kloķi visām tīklveida struktūrām, prostitūcijai un narkotiku tirdzniecībai. Biznesa pamatā ir apbedījumu pakalpojumu sniegšana, precīzāk, kremēšanas pakalpojumi. Kur āķis? - jūs jautāsiet. Šitete - līķus patiesībā neviens nekremēs, bet gan pārstrādās desās. Bizness būs jauzsāk kā kamīnu tīrītājam/skursteņslauķim, lai iegūtu pelnus lielos daudzumos. Kad būs savākts pietiekams pelnu daudzums (apm. 500kg), jāķeras pie plāna 2. daļas - jāiegādājas gaļas mašīna, kas visu produkta masu pārstrādā veindabīgā masā un iepako desas formātā (desas tapēc, lai atkristu ņemšanās ar gaļas apstrādi) un atvērt pseidokremētavu, kas pēc būtības būs izejmatereālu piegādes vieta. Realizācijas process: mirušā ģimene piesakās kremētavā; viņiem nezinot līķis tiek pārstrādāts desās, bet mirušā pelnu vietā teik novietoti iepriekšiegūtie pelni; desas tiek realizētas kā īpaši izsmalcināta delikatese, teiksim, Japānā ar nosaukumu "Uķīl Desa" (eksotisks nosaukums - klientu pievilināšanai); bēru fraku, cilindru un kleitu pārdošanai tiek atvērts mazlietotu apģērbu veikals, bet no zārka iegūtā koksne tiek pārdota, kā augstvērtīga malka. Lai Jums vieglāk izprast šo fantastisko ideju, izmantojot modernākos vizualizācijas paņēmienus, radīju nelielu shēmu. Un pats galvenais - visi priecīgi - radiniekiem urna ar pelniem, ko godāt, un man - naudas kaudzes ko ziedot labdarībai. Vai nav lieliski? Esmu beidzis pirmo plāna fāzi un rīt ar šo lielisko ideju došos uz bankām, lai saņemtu kredītu desu mašīnas iegādei. Ja esat pamanījuši kādas nepilnības vai ir kādi ietikumi plāna uzlabošanai - droši ziņojiet. P.S. Tiek meklēts fiziski spēcīgs darbinieks darbam ar neaktīviem cilvēkiem. Interesentus pieteikties PM.
 

Čmo!

Beidzot murgs ir beidzies, netieši murgs tajā ziņā, ka nebiju ticis pie PC, bet cik daudz es ar to lūzni čakarējos. Tātad, pagaišotrdien atved manu jauno mantu. Trešdien no rīta slēdzu klāt, kautkas neiet, pačakarējos, beidzot ieslēdzas and guess what? - Atkal uzkaras. Vakarā eju iedzert alu, atnāku mājās, nolūztu. Ceturtdien pa dienu atbrauc čalis-datoriķis, pārsprauz pāris vadus un viss aiziet, huh? O_o Pārnesu mūziku 'n shit no vecā cietņa un uzreiz prom uz nekurieni, tb Latgali. Trīs dienas pēc kārtas, pats nemanot, nodzēros. Svētdien ap 14:00 esmu mājās, ar PC viss kārtībā, tikai nav interneta. Zvanu provaideram, telefoni visi izslēgti, tātad Svētdienā nestrādā Šodien beidzot sazvanīju un pateicu viņiem to tizlo pc fizisko adresi, or whatever that is. Tad, beidzot, pēc vairāk nekā pēc 3h gaidīšanas, tas čmo uzradās! Un te nu es esmu, rakstu par saviem piedzīvojumiem. Tas arī šai reizei viss, stay tuned. P.S Nododu sveicienu Jānim un Vadimam!

blind

blind

 

Piektdienas darbā

Paldies dievam, piektdiena ir klāt! Ar tādu domu sākas katrs piektdienas rīts. Līdz pusdienlaikam tiek dzerta kafija, kaut kas "padarīts" - katrā ziņā novilkts laiks. Tagad jau esmu atgriezies no LuLu picas piegrūdies pilns ar vistas un vēl kaut kādu picu. Tad nu tikai līdz četriem jānovelk laiks un tad jāšauj prom uz mājām, jāielien dušā, jāaiziet pie friziera, jāatnāk atpakaļ, jāmazgā galva, jāzvana ali, jāzvana asiņu kungam, jalec mašīnā, jābrauc gar veikalu, jāsapērkas stafs un jābrauc pie dabas. Bet darbā vēl jānosēž 3 stundas, kas nozīmē, ka kaut ko vēl varu paspēt izdarīt pa darba lietām. Tas savukārt nozīmē, ka tiklīdz... ai whatever. Jāpastrādā pēdējās stundas un jāšauj prom.

allworth

allworth

 

Ceturtdienas darbā

Ceturtdienas, manuprāt, ir visproduktīvākās darbadienas. Uz darbu ierodos ar domu, ka rīt ir piektdiena, un tātad labs garastāvoklis neizpaliek. Apziņa, ka iekrājušies biki darbi, kas jāpaspēj šonedēļ izdarīt arī stimulē pacensties. Kaut gan pēc rezultātiem spriežot neko šodien īsti neesmu izdarījis. Visu dienu meklēju sistēmas konfigurācijā, kur nodefinēti atlaižu uzkrājumu konti, kas maksājuma laikā tiek reversēti un iegrāmatoti bilances kontos, bet nevaru atrast. Nekas, man ir sajūta, ka tuvu jau esmu. Ja es to šodien atradīšu, sačinīšu un iedošu vāciešiem nostestēt, tas nozīmē, ka rītdien man būs tikai jānoskedjulē transports pa nedēļas nogali uz viņu produktīvo sistēmu un pārējo dienas daļu varēšu slinkot. Labi, whatever. Jāsāk gatavoties uz nedēļas nogales GIGN kodienu, būs smagi. Jāsadzērās kaut kādi aknu vitamīni vai sazin kas. Tagad atkal pienācis pusdienu laiks, jādodas ēst, tad atkal atpakaļ strādāt, blā blā blā... tā tā dzīve paiet. Šodienai pietiks.

allworth

allworth

About us

KSO.LV is a gaming community which started in early 2003. Our goal is to make sure to provide you a low latency server with cool game modes to give every player the best gaming experience.

 

 

Get in touch

facebook feed

Recent tweets

Follow us

×

Important Information

To continue using KSO.LV, you’ll need to agree to the updated Terms, Privacy Policy, and Cookie use.  Privacy Policy Terms of Use. We have placed cookies on your device to help make this website better. You can adjust your cookie settings, otherwise we'll assume you're okay to continue.